pirmdiena, 2011. gada 8. augusts

Dīvainais, bet laikam tomēr varošais Ernesto

Nu kāpēc uzreiz dīvainais. Visiem vajag atpūtu, bet teikšu kā ir, Ernestiņam jau viņas netrūkst. Labi, vēl atmiņā ir ATP turnīrs Losandželosā, kur mūsu Ernests Gulbis tika pie sava otrā lielā titula, spēlējot riskanti pēc lielas neveiksmju sērijas (tādi pretstati Gulbja karjerā nav retums, tāpēc varbūt dīvainais, jo citi spēj noturēties pie izcīnītā, bet var izvēlēties arī citus epitetus, kas šoreiz man šķiet nesvarīgi). Tagad ar labvēļu palīdzību Ernesto (un šāda iesauka no manas puses nav nekādi saistāma ar viņa dienvidamerikāņu treneri - a varbūt arī) varēja spēlēt Monreālas ATP turnīra (Rogers Cup) pamatturnīrā. Pirmā spēle un...

Tie kuri nepasekoja līdzi vai neredzēja pirms pārdesmit minūtēm beigušos spēli, tiem varu pateikt, ka Gulbja pretinieks bija vecais spāņu buks Huans Karloss Ferrero, kurš ATP rangā ir teju 50 vietas aiz Ernesta. Pirmais sets no latvieša puses bija slikts, jo bumbiņas pie garākām izspēlēm lidoja vien autos, bet ar labām un spēcīgām servēm mūsu putns 3 geimus uzvarēja. Varēja jau likties, ka Ernesto iegājis vecajās sliedēs un gatavs iztikt ar vienu spēli, neattaisnojot turnīra saimnieku ticību viņa spējām, bet viss tomēr beidzās labi. Ernests saņēmās un saberza Ferrero miltos vispirms ar 6:1 (ko gan es neredzēju, jo sēdēju bez elektrības) un pēc tam ar 7:5 (lieliski nospēlēta seta galottne). 

Es gan vēl negribētu teikt, ka nu tik viss ies kā smērēts un Ernesto atkal iespurgs ATP pirmajā trīsdesmitniekā. Tur vieta būs jānopelna un tas jādara nekavējoties, tiekot pēc iespējas tālāk Rogers Cup. Kā nekā priekšā ASV atklātais tenisa čempis. 

Labi, jāietur nogaidoša un vērojoša pozīcija, jo Ernesto nedrīkst slavēt. Ja viņu sāk slavēt, tad viss kaut kā aiziet uz grunti un to neviens negrib. Par viņa psiholoģisko noturību runāt negribu. Vienkārši par to neko nezinu, bet liekas, ka nervi viņam kļuvuši stiprāki. Lai jau puikam veicas, bet kas gan viņš vairs par puiku...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru